Otepē ar elektrisko Cupra Born – Igaunijas sporta galvaspilsēta, kas pārsteidz

Otepē ar elektrisko Cupra Born – Igaunijas sporta galvaspilsēta, kas pārsteidz

Lai gan aprīlis knapi iesācies, mums jau ir ideja maija sākumam – apvienot lielisku restorānu baudīšanu ar Baltijas pakalnu, mežu un ezeru sajūtu Igaunijas sportiskākajā pilsētā Otepē. Par šo vietu dzirdējis ikviens, kurš interesējas par ziemas sportu, bet kur tā īsti atrodas – daudzi pat nenojauš. Viss vienkārši: braucam kā uz Tartu, pāris kilometrus aiz Valgas griežam pa labi uz ļoti, ļoti līkumainiem celiņiem un pēc aptuveni pusstundas esam klāt. Tieši ar šādu braucienu turpinām savu misiju – iedvesmot ceļot uz ne tik ierastām vietām, jo lielākajai daļai latviešu Igaunija joprojām ir tikai Tartu, Pērnava, Tallina un varbūt Sāremā. Bet ir tik daudz vairāk!

Kāpēc Avis un Cupra Born?

Šoreiz ikdienas auto bija techniskajā apkopē, tāpēc nācās piemeklēt nomas auto – un izvēle krita uz Avis. Tikām pie mazas, bet ārkārtīgi žiperīgas elektriskas Cupra Born, un, ņemot vērā degvielas cenas, šāds risinājums ir pat ļoti izdevīgs: uzlādes izmaksas pilnībā nosedz nomas cenu, tā ka braukšana ar elektrību faktiski iznāk par brīvu. Avis nomas punkts atrodas lidostā – ideāli, ja auto atstājat servisā vai lidojat uz Rīgu un no šejienes turpināt ceļu.

Cupra Born izrādījās perfekta izvēle tieši šādam braucienam. Tā ir sportiska, bet ērta – Otepes līkumainie meža celiņi un WRC rallijam cienīgie posmi uz šīs mašīnas jūtas kā īsts piedzīvojums. Pilna baterija sniedzas vairāk nekā pietiekami braucienam Rīga–Otepē un atpakaļ ar vienu ātro uzlādi pa ceļam. To izdarījām pie Eleport stacijas – mūsu mīļākās, jo pēc pieredzes tās ir pašas vienkāršākās un ātrākās. Apmēram 20 minūtes, neliela kafijas pauze, un turpinām ceļu. Un nakts laikā auto uzlādējas tieši pie viesnīcas – no rīta pilna baterija un gatavs jauniem piedzīvojumiem.

Ceļā uz Otepi – pirmais pārsteigums

Tuvojoties Otepei, pirmais liels pārsteigums ir ceļi – ne tas, ka labāki par mūsējiem, bet tie līkumi un skati! Sajūsmā saprotam, ka šeit taču notiek WRC rallija posmi, un tas uzreiz visu izskaidro. Dažos brīžos ainava atgādina Somiju, dažos – Melnkalni. Braucot ar Cupra Born pa šiem pakalniem, mašīna sevi pierāda vēlreiz – tā lieliski turas ceļā arī uz tām līkumotākajām igauņu lauku šosejām, un rekuperācijas sistēma pakalnu nobraukumos ļauj atgūt baterijas enerģiju.

Drīz vien esam klāt pie naktsmītnes GMP Clubhouse – sniegbalta apartamentu viesnīca tieši Pühejarves ezera krastā. Par to, ka Otepē ir Igaunijas sporta galvaspilsēta, liecina kaut vai tas, ka katrā numuriņā ir apģērba žāvēšanas skapis.

Otepes garšu nedēļa – četri restorāni vienā dienā

Uz Otepi mūs aicināja “Otepes garšu nedēļa” – tieši tāds pats formāts kā mūsu restorānu nedēļa, tikai Igaunijā. Mums bija arī īpaša iespēja vērot darbībā Igaunijas labāko ēdienu fotogrāfu Lauri, kurš ēdiena kompozīciju, gaismas un fona elementus sakārto ar tādu vieglumu, kā vienkārši nospiežot pogu kafijas aparātā.

Pirmā pietura aiz GMP restorāna – burtiski pārsimts metru tālāk – ir Pühajärve Spa & Puhkekeskuse pubi: krodziņš, kas ir daļa no lielas, vēsturiskas SPA viesnīcas. Ēka celta kā sanatorija ezera krastā, no ārpuses izskatās kā pils vai muiža, ar skaistu āra terasi un skatu uz ūdeni. Katrā no restorāniem tiek pastāstīts stāsts par katru ēdienu un obligātais noteikums visiem dalībniekiem – maksimāli izmantot vietējos produktus.

Tad dodamies uz pašu pilsētiņu. Otepē ir tiešām mazītiņa – knapi divi tūkstoši iedzīvotāju, bet marta vidū tā spēja uzņemt apmēram 20 000 viesu Pasaules kausa posmam biatlonā. Pirmais, kas iekrīt acīs, ir Baltijas valstīs augstākais tramplīnlēkšanas tornis K90 – redzams no jebkuras vietas apkārtnē un kalpo kā ideāls orientieris. Visās malās novērojam dažādos stāvokļos esošus lāčus un lāčīšus – daži pat guļ uz sāna. Izskaidrojums vienkāršs: Otepes nosaukums nozīmē “Lāča galva”.

Trešais restorāns – Ugandi – sākotnēji šķiet kaut kas ar Āfriku, bet tas ir pats pirmais un senais Otepes nosaukums. Iekšā viss dizains veltīts lazdu riekstu kokiem – tie ir pamata koki Otepes mežos, un uz ikviena galdiņa kā uzkoda vienmēr ir lazdu rieksti. Restorāns iekārtots bijušās autoostas ēkā, otrais stāvs no ārpuses izskatās pēc dispečeru torņa, bet patiesībā šī ir Igaunijas karoga stāstu telpa trīs karoga krāsās ar skatu uz baznīcu, kur pirmo reizi iesvētīts Igaunijas karogs.

Šeit mūs sagaida ļoti ekspresīvs šefpavārs Silvers Illaks – Silverspoon 2024. gada Igaunijas labākā šefpavāra balvas ieguvējs un MasterChef Estonia tiesnesis. Viņa noteikums piegādātājiem: viņam jāredz katrs produkts dabā. Šim restorānam ir sava aitu ferma, un gaļu sadala paša Silvera rokas. Sarunas ar viņu mūs tā aizrauj, ka nevaram beigt sajūsmināties par viņa pieeju ēdiena radīšanai. No viņa uzzinām, ka Otepē kādreiz bijis pats turīgākais Igaunijas apgabals ar lielu nozīmi valsts vēsturē.

Pēdējā restorānu nedēļas pietura ir Chilli Wok jaunajā autoostā – Āzijas virtuve ar porcijām, lielākām nekā ierasts šādos formātos. Atrast šādu Āzijas pērli Igaunijas mazpilsētā ir kaut kas unikāls. Ja dodaties uz Otepi ar autobusu – sāciet tieši šeit.

Tehvandi – sporta sirdspuksts

Pēcpusdienā dodamies uz Otepes galveno magnētu – sporta nostūri Tehvandi ar slaveno biatlona trasi, slēpošanas trasi un visur redzamo torni K90. Skatu platformā (pieejama ikvienam) paveras fantastisks skats gandrīz līdz Latvijas robežai. Uzzinām, ka lielā kaudze trases malā ir sniega krātuve nākošajai sezonai – gan dabīgi sasnigušais, gan speciāli ražotais no sniega rūpnīcas tieši zem mums.

Kad saņemam atļauju ielūkoties paša torņa augšā, no kurienes notiek lēcieni, sirds no sajūsmas palecas. Cik tas jūtas, kad ziemā sniegs un vējš šajos 34 metros sitas sejā – grūti iedomāties. Tad tiekam aizvesti uz “Pentagonu” – kalnā iebūvētu viesnīcu, kas no ārpuses izskatās pēc uzkalna ar durvīm. Iekšā iekārtots sporta muzejs ar praktiski visām Igaunijas ziemas sporta olimpiskajām medaļām un igauņu ātrsslēpotāja tērpu, ar kuru sasniegts pasaules rekords – vairāk kā 200 km/h.

Vakariņas sagaida GMP, kur šefpavārs Koit Uustalu ir viens no slavenākajiem Igaunijā. Ribiņas, forele un steiks – vienkārši izcili. Un priekš Cupra Born pa nakti ērtā uzlāde tieši pie viesnīcas – no rīta pilna baterija.

Otrā diena: skūteri, māksla mežā un vīns ezera krastā

No rīta pēc brokastīm (ar šefa zaļo enerģijas kokteiļa komplimentu) mūs sagaida izbrauciens gar Pühejarves ezeru – bet nevis ar velo, kā gaidījām, bet ar kick skūteriem, kas ir kalnu velo un bērnu skūtera krustojums. Lai cik neticīgi sākam, pēc maza brīža visi laižam kā lielie pat pa meža taciņām. Mazo loku – 5 km – ejam gan pa asfaltētu celiņu, gan mežonīgāku posmu gar ezeru ar pāris salām. Aktīviem ceļotājiem ieteicams uzņēmums Loodusturism, kas piedāvā neskaitāmas iespējas – arī ziemas pārgājienus pāri ezeriem visā Dienvidigaunijā.

Tad ceļš ved uz Tammuri fermas mājas restorānu un Lauda galeriju – tēva un meitas kopīgs projekts, kas atrodas pilnīgā lauku vidē. Tētis Erki pēc pieteikuma pagatavo vairāku kārtu ēdienreizi – viss no mežiem un pļavām apkārt, un iepriekš nezināsi, kas tiks pasniegts. Restorāns iekārtots vairāk kā 120 gadus vecā kūts ēkā autentiskā noskaņā. Tajā pašā ēkā mācoņa meita – māksliniece Mia Melānija Sāra – saimnieko Lauda galerijā: trīs telpas ar vēsturiskajiem nosaukumiem “Manala” (kapsēta), “Heinaküün” (klēts) un “Küülikukoda” (trušu māja), kur izstādīti gan mirušo igauņu mākslinieku darbi, gan Mias paši, gan jauno igauņu mākslinieku jaunākie darbi. Vieta šķiet neloģiska – apkārt tikai pļavas un meži. Bet šeit speciāli brauc no visas Igaunijas.

Atgriežoties Otepē, apmeklējam Milana Studio – kafejnīca, suvenīru veikaliņš un meistarklašu vieta lielveikala sētas pusē. Izmēģinām akmens masas palikņu veidošanu un foršās sarunās ar īpašnieci, kas ir no Ukrainas, kopā ar pašceptām vafelēm paiet krietns laiks. Mums katram mājās tagad ir paša veidots elegants paliknis.

Murimae – suns, vīnogulāji un 6000 litri vīna gadā

Pa vēl vairāk līkumotu ceļu – un šeit Cupra Born atkal spīd ar savu dinamisko vadību kalnainajā reljefā – aizbraucam uz Murimae vīna darītavu. Ļoti stāvā ezera krastā ir palielas vīnogu terases, sešas siltumnīcas un neliela vīna darītava. Vakaru pavadām Pühajärve SPA – peldbaseinā, boulinga zālē, iekštelpu minigolfā un krodziņa “Pubi” vakariņās ar lielām, glīti noformētām porcijām. Vēlāk vēl vairāk kā stundu SPA centrā – bērni peld no viena baseina gala līdz otram, kamēr pa logu raugāmies skaistajā ezera skatā.

No rīta mūs ar brokastīm sagaida Murimae saimniece Janika un izstāsta vietas stāstu. Pirms gadiem ģimene atveda mīluli Muri uz šo toreiz aizaugušo ezera krastu izpeldēties – un tik ļoti iemīlējās, ka pēc gada iegādājās īpašumu. Pēc Mura nedarbiem – nograuztiem vīnogulāja stādiem – pēc gada izlīda jaunie dzinumi, un radās ideja par vīna darītavu. Šobrīd tā ražo 6000 litrus gadā. Rezervācija šeit jāveic pāris mēnešus iepriekš. Aicinām arī mūsu lasītājus nebūt kautrīgiem – runājieties ar saimniekiem. Tā ir iespēja noķert iedvesmas devu, kas kalpo visu nākošo nedēļu.

Mājup caur Kaariku un Harimäe torni

Atgriežanās ceļā pieturamies pie sporta centra Kaariku ciemā – arī šeit grandiozas sporta treniņu arēnas, it kā Otepē ik uz stūra ir kaut kas ar sportu saistīts. Pēdējais apskates objekts – Harimäe skatu tornis ar skatu uz visām pusēm un pat uz K90 tāllēkšanas torni lielā attālumā. Apkārt meži, pakalni un sajūta, ka esam pavisam maziņi dabas priekšā. Pie torņa ir arī piknika vieta ar grill-kūpinātavu un malkas kaudzi – tā ka var braukt arī piknikot!

Kopumā Otepē mūs pamatīgi pārsteidza. Tā ir Igaunija, kādu vairums latviešu nav redzējuši – un Cupra Born no Avis bija ideāls ceļabiedrs: ekonomiska, sportiska, ērta un ar pietiekami lielu nobraukumu, lai ērti apsekostu visu šo pakalnu pilno apkārtni bez raizēm par uzlādi. Mums ar Kārli jau niez kājas – atgriezties šeit ziemā, kad Otepē kļūst par īstu ziemas galvaspilsētu.