Melno punktu karte ir – varbūt nepieciešama arī ceļa zīme?

Statistika nav iepriecinoša – Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2023. gadā [1]. Analizējot negadījumus, secināms, ka ir vietas, kurās atkal un atkal notiek smagi ceļu satiksmes negadījumi – šādas bīstamas vietas ierasts dēvēt par “melnajiem punktiem”. Eiropā ir valstis, kur autobraucēji ar īpašām ceļa zīmēm tiek brīdināti par šādām vietām. Arī Latvijā šādi punkti tiek uzskaitīti. Ir pat izveidota melno punktu karte, taču informācija par negadījumiem netiek pietiekami operatīvi atjaunināta. Kā uzskata Daina Kantāne, kura ir AVIS pilna servisa līzinga departamenta vadītāja: “ja tiktu ieviesta atbilstoša ceļa zīme, tā preventīvi uzlabotu satiksmes drošību, turklāt informētu gan tūristus, kas Latviju apceļo ar auto, gan vietējos autobraucējus, kas konkrēto ceļa posmu var tik labi nepārzināt”. Jo uzmanīgāk brauksim, jo mazāk būs negadījumu Ceļa zīme “Melnais punkts” daudzās valstīs kalpo kā brīdinājums, kas aicina pievērst uzmanību īpaši bīstamai vietai konkrētā ceļa posmā. Autovadītāji tādējādi tiek aicināti pievērst maksimālu uzmanību ceļam. Katrā valstī ir atšķirīgi kritēriji, kā tiek noteikti “melnie punkti”. Piemēram, mūsu kaimiņvalstī Lietuvā par “melno punktu” dēvē puskilometru garu ceļa posmu, kurā pēdējo četru gadu laikā notikuši vismaz četri ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši cietušie vai bojāgājušie. Pētījumi apliecina, ka šādu “melno punktu” atpazīšanai un noteikšanai ir milzīga nozīme negadījumu novēršanai ceļu satiksmē [2]. Lietuvā 2022. gadā valsts nozīmes ceļos ir noteikti 42 “melnie punkti”, vēl 121 atpazīts mazākas nozīmes ceļos [3]. Melnie punkti uz Latvijas ceļiem arī tiek apkopoti, šos datus uzskaita “Latvijas valsts ceļi”. Jaunākie pieejamie dati un “melno punktu” karte attiecas uz periodu par 2020.–2022. gadu [4], tāpēc varam pieņemt, ka daļa bīstamo vietu šai uzskaitē nemaz nav iekļautas. Bet ceļu satiksmes negadījumu statistika joprojām ir traģiska – 2023. gadā satiksmes negadījumos Latvijā gājuši bojā 142 cilvēki, līdz šī gada 14. martam satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši jau 12 cilvēki [5]. Latvija joprojām ierindojas augstajā trešajā vietā starp pārējām Eiropas Savienības valstīm, kurās apkopo bojāgājušo skaitu ceļu satiksmes negadījumos. Šis rādītājs ir – 76 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju. Latvija ir valsts ar trešo sliktāko rādītāju, mūs apsteidz vien Rumānija un Bulgārija [6]. Šī traģiskā statistika apliecina – mums nekavējoties jāizmanto ikviena iespēja samazināt smagu ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Viens no iespējamajiem risinājumiem būtu precīza un savlaicīga autovadītāju brīdināšana par tuvošanos ceļa posmam, kur mēdz notikt īpaši daudz ceļu satiksmes negadījumu. Un to varētu izdarīt ne vien “melno punktu” karte, bet arī īpaša “melnā punkta” ceļa zīme. Cik pieejama ir informācija? Vietējie iedzīvotāji, kas regulāri pārvietojas noteiktā ceļa posmā, labi zina tā īpatnības un arī bīstamākās vietas, taču diez vai kādam atmiņā ir visa “melno punktu” karte… Un tie, kas iebraukuši Latvijā no citām valstīm vai arī dodas ceļā ārpus sava ierastā maršruta, var nezināt par vietām, kur īpaši bieži notiek ceļa satiksmes negadījumi. Šī iemesla dēļ virknē valstu tiek izmantota “melno punktu” zīme, kas pamudina autobraucējus laikus pievērst uzmanību konkrētam ceļa posmam. AVIS Pilna servisa līzinga departamenta vadītāja Daina Kantāne uzskata, ka ceļa zīme “melnais punkts” Latvijā noteikti būtu nepieciešama. Mūsu valsts ir populārs tūrisma galamērķis, arī vietējie bieži izmanto iespēju apceļot Latviju ar auto. Ceļa zīme, kas norādītu, ka tuvumā ir “melnais punkts”, noteikti palīdzētu izvairīties no iekļūšanas negadījumā – avārijas Latvijā nav labākais veids, kā popularizēt mūsu valsti. Informācija par auto negadījumiem, kā arī regulāri atjaunota un plaši pieejama “melno punktu” karte ir ļoti būtiska, lai veicinātu uzmanīgāku braukšanu bīstamos posmos. Latvijas gadījumā par “melno punktu” apzīmē tās vietas, kur: pēdējo trīs gadu laikā ir notikuši vismaz trīs ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir cietušie; vismaz astoņi ceļu satiksmes negadījumi ārpus apdzīvotām vietām; vismaz 10 ceļu satiksmes negadījumi apdzīvotās vietās. Visvairāk “melno punktu” koncentrējas ap Rīgu, par to liecina arī ceļu satiksmes negadījumu statistika: 2022. gadā negadījumi uz ceļiem lielākoties notikuši Pierīgā un Rīgā, attiecīgi 2136 un 3381 negadījums. Kāda ir tava braukšanas kultūra? Saprotams, ka ceļa zīme vai “melno punktu” karte vien visas problēmas neatrisinās – ir gadījumi, kad nozīme ir ceļu infrastruktūrai, zīmju izvietojumam un pārskatāmībai, satiksmes organizēšanai. Taču autobraucējiem noteikti jāpiedomā pie savas braukšanas kultūras. Kā pilna servisa līzinga un auto nomas uzņēmums AVIS tiešā veidā saskaras gan ar braukšanas kultūras īpatnībām, gan negadījumu statistiku. AVIS dati apliecina, ka patiešām ir konkrētas vietas, kur negadījumi notiek īpaši bieži. Rīgā tādi ir ļoti noslogotie apļi – Mūkusalas aplis un Slāvu rotācijas aplis. Bīstamas situācijas rada gan agresīvi manevri, gan satiksmes noteikumu nepārzināšana, kā arī bailīga jeb nedroša braukšana, savukārt ārpus galvaspilsētas smagākās avārijas izraisa pārgalvība un apdzīšanas manevra veikšana nepietiekamas pārskatāmības apstākļos. Brauc droši ar AVIS AVIS ir pilna servisa līzinga un auto nomas uzņēmums – tas nozīmē, ka drošība uz ceļa mums ir īpaši svarīga. Lai tu varētu doties ceļā droši, mēs piedāvājam gan OCTA, gan KASKO apdrošināšanu, kas segs negadījuma izraisītos zaudējumus (ja vien auto nomātājs nav tas, kurš negadījumu izraisījis). Brauc droši: ievēro noteikumus un atļauto braukšanas ātrumu, izvairies no agresīviem manevriem. “Melno punktu” karte palīdzēs tev uzzināt par vietām, kur jābrauc īpaši uzmanīgi. Savukārt mēs ceram, ka Latvijā pārskatāmā nākotnē tomēr tiks ieviesta atbilstoša ceļa zīme, lai mēs visi varētu uz ceļa justies mazliet drošāk. [1] https://europa.eu/newsroom/ecpc-failover/pdf/ip-24-1361_lv.pdf [2] https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2095756422000575 [3] https://tka.lt/en/2023/01/17/parengtas-nacionalinis-2022-m-lietuvos-juoduju-demiu-zemelapis/ [4] https://lvceli.lv/celu-tikls/celu-kartes/melnie-punkti/2020-2022/ [5] https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/ikmenesa-dati [6] https://europa.eu/newsroom/ecpc-failover/pdf/ip-24-1361_lv.pdf